Tribotehnisko līdzekli TRENOL

Ar berzes nolietojuma problēmu cilvēks jau ir sakāries ļoti tālā senatnē. Kopš tiem laikiem mehānismi ir evolucionējuši no visvienkāršākajiem palīglīdzekļiem līdz vissarežģītākajām mašīnām, vienīgi cīņa ar berzes negatīvo iedarbību nezaudē savu aktualitāti. Statistika rāda, ka 90% no visiem neplānotajiem remontiem ir saistīti ar berzes detaļu nodilumu.

Tomēr arī plānotā tehniskā apkope lielā mērā saistīta ar cīņu par berzes samazināšanu – eļļas maiņa, klīrensa regulēšana, nodilušo detaļu maiņa, pēc to defektu konstatēšanas un daudz kas cits. Tā rezutātā, jebkuras mašīnas pilna dzīves cikla remonta izmaksas, vairākkārt pārsniedz tās ražošanas izdevumus. Ar mašīnu, mehānismu, dažādu iekārtu remontu nodarbojas gandrīz trešā daļa tehniskā personāla, bet lai izgatavotu jaunas rezerves daļas , tiek izlietota ceturtā daļa saražotā metāla.

Tiek apgalvots, ka jebkuru mehānismu vai mašīnu no berzes nodiluma var aizsargāt kvalitatīva smērviela. Tomēr pie nestabiliem darba režīmiem kā pārkaršana, hipotermija, aukstā palaišana smērvielu īpašības izmainās un tā berzes zonā netiek izplatīta optimāli. Un rodas apburtais loks: nodiluma dēļ, palielinot klīrensu berzes detaļām, eļļošanas process arvien vairāk pasliktinās, kas noved pie vēl lielāka nodiluma. Kā rezultātā, mehānisms ātri iziet no ierindas.

Nodiluma problēmu risināšanai bija radīta vesela zinātne – triboloģija( no grieķu vārda “tribos”, kas nozīmē berze), kas pēta cieto deformējamo virsmu kontaktmijiedarbību relatīvās kustības laikā. Tehniskie līdzekļi un tehnoloģijas, kas tika izstrādātas pamatojotoes uz triboloģiju, tiek sauktas par tribotehniskiem.

Tribotehnikā eksistē trīs galvenie virzieni cīņai ar mehānismu detaļu nodilumu:

  1. Nodrošināt labāku smervielas piekļuvi kontakta punktam;

  2. Uzlabot smērvielu īpašības;

  3. Berzes pāru virsmu pārveidošana, lai samazinātu to raupjumu.

Pie pēdējā, visperspektīvākā virziena, ir pieskaitāms mūsu tribotehniskais satāvs “TRENOL”